Pētījumi

Junior Achievement – Latvija dalībskolu apmierinātības aptaujas pētījums „„QUO VADIS?”, 2007.g. aprīlis

2007.gada aprīlī Junior Achievement – Latvija (JAL) veica pētījumu par JAL dalībskolu apmierinātību ar programmām, pasākumiem, sertifikātu, skolotāju kursiem, literatūru.

Pētījuma mērķis bija iepazīt dalībskolu apmierinātību ar JAL izstrādātām un piedāvātajām programmām, lai varētu pilnveidot un attīstīt JAL programmas nākotnē.

Pētījumā kopumā piedalījās 537 respondenti, JAL dalībskolu 25 direktori, 38 skolotāji un 474 skolēni. Aptaujā bija pārstāvēti visi Latvijas rajoni, taču visvairāk tika saņemtas atbildes no Kurzemes un Vidzemes reģionu skolēniem. Vairāk kā 80% direktori, skolotāji un skolēni strādāja/mācījās vidusskolā. Kopā tika pārstāvētas 25 Latvijas mācību iestādes.

Galvenie pētījuma secinājumi:

Reālas tikšanās ar uzņēmējiem (27%), tikšanās ar skolēnu potenciālajiem darba devējiem (26%) un atraktīvi mācību materiāli (26%) ir vissvarīgākās lietas, kas, direktoruprāt, pietrūkst skolotājiem. 17% direktoru uzskata, ka skolotājiem pietrūkst praktiskas nodarbības.

Direktori domā, ka skolotājus motivētu aktīvāk iesaistīties JAL programmās papildus atalgojums (24%), iespēja piedalīties starptautiskos pasākumos un skolēnu atpūtu nometnēs (23%), kā arī bezmaksas literatūra (19%) un atlaižu kartes mācību literatūras iegādei (18%).

Pamatskolā 21% respondentu skolotāju ir piedalījušies “Tava reklāma”, 20% “Ēnu dienā”. Savukārt vidusskolā visvairāk skolotāji ir piedalījušies “Ēnu dienās” (16%),iegādājušies mācību literatūru (14%) un piedalījušies A.Zvejnieka Biznesa plānu konkursā (13%). Skolēni pamatskolā visvairāk piedalījušies “Tava reklāma” (25%) un “Ēnu dienās” (16%), mācību literatūras iegādē (28%). Savukārt vidusskolā 23% skolēnu piedalījušies “Ēnu dienās”, 18% “Tava reklāma” un 16% atzīmējuši mācību literatūras iegādi.

Respondenti skolēni uzskata, ka visatpazīstamākā JAL mācību programma ir “Ēnu diena” (39%), tad SMF (23%), “Tava reklāma” (12%), “A.Zvejnieka Biznesa plānu konkurss” (11%) un 9% savukārt nezina.

Skolotāji domā, ka skolēnu visvairāk motivē piedalīties JAL programmās pierādīt sevi (24%), tad saņemt sertifikātu (19%). Savukārt skolēni paši uzskata, ka motivē iegūt zināšanas (18%) un piedalīties konkursos (14%), kā arī pierādīt sevi (14%).

Lielākā daļa (34%) skolotāju uzskata, ka JAL programmās uzsvaru vajadzētu likt uz komandas darbu un 33% uz individuālo darbu. Skolēni uzskata līdzīgi: 51% uz komandas darbu, 16% uz individuālo darbu un 19% – kopā ar klasi.

Piedaloties JAL mācību programmās, skolēniem visvairāk pietrūkst, skolotājuprāt, reālas tikšanās ar uzņēmējiem (21%) un praktiskas nodarbības (21%). Skolēni paši uzskata, ka pietrūkst reālas tikšanās ar uzņēmējiem (24%) un tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem (19%).

80% skolotāju uzskata, ka apgūtās JAL programmas skolēniem sniedz reālu priekšstatu par biznesa dzīvi un vietu tajā.

Pētījuma rezultāti (uzspiežot, atveras atsevišķs .pdf dokuments)

Pētījums par jauniešu karjeras izglītību „Kur palicis sapnis par kosmonautu?”, 2007.g.aprīlis – maijs

No 2007. gada 11. aprīļa līdz 3. maijam tika veikta Latvijas 12. klašu skolēnu interneta aptauja par vidējās izglītības kvalitāti un turpmākās profesijas izvēli. Aptaujā bija pārstāvēti visi Latvijas rajoni. 20 rajonos ar lielāku skolēnu skaitu aptaujā tika iesaistītas rajona centra skolas un lauku skolas. 6 rajonus ar mazāku skolēnu skaitu pārstāvēja tikai rajonu centru skolas. Rīgu pārstāvēja sešu pilsētas rajonu skolas. Proporcionāli skolēnu skaitam aptaujā tika iesaistītas gan latviešu, gan krievu skolas. Vienlaicīgi tika aptaujāti arī pētījumā iesaistīto vidusskolu skolotāji un Latvijas uzņēmumu pārstāvji.

Skolu piedalīšanos aptaujā nodrošināja organizācija Junior Achievement – Latvija. Darba devēju aptauju notika sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Tautsaimniecības padomi. Aptaujas anketas izstrādāja un tehnisko nodrošinājumu sniedza pētījumu kompānija Data Serviss.

Interneta aptaujas specifika sekmē aktīvāku un datoru lietošanā vairāk iesaistītu skolēnu piedalīšanos, tāpēc iegūto rezultātu vērtējumā jāņem vērā, ka pasīvāko skolēnu viedokļi pētījumā ir mazāk pārstāvēti.

Kopumā interneta aptaujā piedalījās 667 skolēni (no 1200 uzaicinātajiem), 128 skolotāji (no 240 uzaicinātajiem), kā arī 33 darba devēju pārstāvji (no aptuveni 500 uzaicinātajiem).

Galvenie pētījuma secinājumi:

Skolēnu vairākums (58 %) uzskata, ka Latvijā ir pietiekamas iespējas izvēlēties un iegūt labu, jaunietim piemērotu profesiju. 27% uzskata, ka šādas iespējas nav. 15% nav noteikta vērtējuma.

Informāciju par turpmākās izglītības iespējām skolēni visbiežāk iegūst internetā. Vecāki sniedz samērā maz informācijas par izglītības iespējām, jo nepārzina šo tēmu. Tajā pat laikā vecāku viedoklim ir vislielākā ietekme uz skolēnu profesijas izvēli. Šī ietekme saistās ar dzīves pieredzi, ar vecāku padomu – ko īsti darīt, kā pareizāk rīkoties neskaidrā tirgus pieprasījuma situācijā.

Pašlaik dominē informācija par mācību iespēju piedāvājumu. Tomēr apmācības piedāvājuma izvērtēšanai skolēniem pietrūkst saskarsmes ar darba vidi – gribētos tikties ar izvēlētajā profesijā strādājošajiem cilvēkiem, apmeklēt uzņēmumus, pastrādāt interesējošā jomā, parunāt ar darba devējiem.

Pašlaik vidusskolu absolventu gatavošanās darba tirgus pieprasījumam notiek stihiski, vairāk orientējoties nevis uz darba devēju izteiktajām vajadzībām, bet uz apmācības sniedzēju izteikto piedāvājumu. Skolēniem pietrūkst saprotamu signālu no darba devēju puses.

Ļoti populāra skolēnu vidū ir finanšu un ekonomikas joma, reklāmas, sabiedrisko attiecību un žurnālistikas joma, kā arī tūrisma un viesnīcu pakalpojumu joma. Katrā no šīm jomām izglītoties vēlas vairāk par 25% vidusskolu absolventu. Aptauja liecina, ka lielākai daļai skolēnu, kuri izvēlas šīs nozares, nav skaidrības par gaidāmo darba tirgus situāciju tieši šajās nozarēs.

Viens no būtiskākajiem turpmākās izglītības izvēles kritērijiem skolēniem ir darba atalgojums - profesijai jābūt tādai, lai darbs tiktu labi atalgots. Tomēr ņemot vērā „aplokšņu algu” izplatību Latvijā informācija par reālo atalgojumu dažādās nozarēs nav visai ticama. Tas palielina kļūdas iespēju profesiju izvēlē un var radīt vilšanās sajūtu Latvijas darba tirgus piedāvātajās iespējās.

Pētījuma prezentācija (uzspiežot, atveras atsevišķs .pdf dokuments)